Veselības aprūpē liela daļa laika tiek pavadīta darbā, kas ir tieši saistīts ar pacientu vai klientu, un darbā, kas ap to grozās: dokumentācijas kārtošana, atskaišu sagatavošana, nodošana, plānošana, atskaitīšanās apdrošinātājiem un uzraudzības iestādēm. Šī otrā kategorija bieži aizņem lielu daļu biroja un aprūpes stundu, un neviens to neuztver kā "administrāciju", kamēr to nesāk skaitīt. Turklāt pastāv noteikumi par dokumentēšanas pienākumu, medicīnisko atbildību un datu aizsardzību, kas nav apspriežami. Tas padara AI ambīcijas rezultātu šajā nozarē citādu nekā nozarē bez šiem noteikumiem: ne pēc definīcijas lēnāku, bet gan atkarīgu no tā, kur paliek atbildība par lēmumu.
AI jau šodien pārņem daļu darba, ne kā nākotnes tēls, bet kā kaut kas, kas dažās komandās jau darbojas, bet citās vēl ne. Trīs kategorijas caurvij gandrīz katru veselības aprūpes procesu. Dažus uzdevumus AI var veikt patstāvīgi: garas dokumentācijas apkopošana, pirmā melnraksta vēstules ģenerēšana, novirzes signalizēšana mērījumu virknē. Citi uzdevumi prasa cilvēka uzraudzību, kas apstiprina vai noraida ar pamatojumu: diagnozes melnraksts, ierosinātais ārstēšanas plāns, riska novērtējums klientam. Un trešā kategorija paliek cilvēka darbs: saruna ar pacientu, izvērtējums robežgadījumā, atbildība, kas galu galā gulstas uz ārstējošo personu, nevis uz sistēmu.
Atšķirība starp organizācijām, kas to jau izmanto, un organizācijām, kas vēl nav gatavas, reti slēpjas tehnoloģijā. Tā slēpjas apstāklī, vai pastāv process, kas var saņemt AI priekšlikumu, izvērtēt to un ar pamatojumu noraidīt, un vai kāds ir pilnvarots pieņemt šo lēmumu. Kur šāda procesa nav, AI ambīcija paliek nodoms uz papīra, pat ja programmatūra jau ir iegādāta.
Bieži dzirdēta ambīcija veselības aprūpē ir, ka AI samazina administratīvo slogu, lai atliktu vairāk laika aprūpei. Tas ir skaidrs teikums, taču tas paredz spējas, kas nav pašsaprotami klāt: dokumentācijas struktūru, ko AI var nolasīt, kvalitātes procesu, kas var pārbaudīt melnraksta atskaiti, pirms tā kļūst galīga, un ārstējošo personālu, kas zina, kad AI ieteikumu noraidīt, nevis pārņemt. Ja trūkst kaut vienas no šīm trim lietām, ambīcija nedod atbrīvotas stundas, lai cik daudz budžeta projektā arī neieguldītu.
Tāds pats modelis parādās ambīcijās par triāžu vai plānošanu: AI var izveidot sākotnēju steidzamības vai kapacitātes novērtējumu, taču kurš pārbauda šo novērtējumu un uz kādas informācijas pamata šai personai ir tiesības no tā atkāpties? Bez atbildes uz šo jautājumu rodas šķietama paātrinājuma aina, kamēr atbildība paliek nemarķēta.
Vadības komandā viens saka "AI atbalstīts" un ar to domā, ka sistēma sniedz ieteikumu, ko medmāsa vienmēr izvērtē. Cits ar to domā, ka sistēma pati jau apstrādā lielāko daļu ievades. Abi priekšstati var būt pareizi, taču ne vienlaicīgi vienai un tai pašai ambīcijai. Šī atšķirība kļūst redzama, tiklīdz vīzija tiek pārtulkota konkrētā situācijā konkrētā nodaļā; kā tas notiek, aprakstīts lapā par to, kā neskaidru vīziju padarīt konkrētu. Kad šī pārtulkošana ir izdarīta, bieži rodas nākamais jautājums: kam turpmāk būs tiesības nolemt, ka AI priekšlikums tiek pārņemts bez atsevišķas pārbaudes, un kur šī pārbaude tomēr jāsaglabā? Šis jautājums par lēmumu tiesībām aplūkots lapā par lēmumu tiesībām organizācijas pārmaiņu laikā.
Arī ārpus veselības aprūpes pastāv līdzīgi mezgla punkti, taču ar nedaudz citu noteikumu raksturu: biznesa pakalpojumu nozarē, piemēram, biežāk runa ir par profesionāli tehnisko atbildību, nevis pacientu drošību, kā aprakstīts lapā par AI ambīcijām biznesa pakalpojumu nozarē. Pamatjautājums vienmēr ir tas pats: kādu darbu šajā konkrētajā uzņēmumā patiešām var pārņemt AI, un kādu darbu tikai teorētiski. Uz šo jautājumu FTE TO AI darba skenēšana atbild uz katra uzdevuma līmeņa, nevis nozares līmenī, bet paša procesa līmenī.
Ambīcija, piemēram, "AI atbalstīta aprūpe", kļūst vadāma tikai tad, kad tā ir sadalīta tajā, ko sistēma drīkst darīt patstāvīgi, ko tā drīkst ierosināt uzraudzībā, un kas paliek pie ārstējošās personas. Kamēr šī atšķirība nav izdarīta, vadības komanda ar tiem pašiem vārdiem runā par dažādiem plāniem. Pirmais solis tajā ir bezmaksas gatavības pārbaude: astoņi īsi jautājumi, viens par katru dimensiju, kas parāda, kur organizācija ir vistālāk un kur vēl vismazāk. Pilnīgs ambīciju tests, ar četriem slāņiem no vīzijas līdz mērķa stāvoklim un saikni ar lomām un lēmumu tiesībām, tiek veidots.
Vertel wat u wilt bereiken, dan kijken we samen wat daarvoor moet staan.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.