Biznesa pakalpojumu jomā darbs lielā mērā sastāv no valodas: dokumentu sagatavošanas, lietu izskatīšanas, padomu formulēšanas, atskaišu saskaņošanas ar klientu vai situāciju. Advokātu birojiem, revidentu birojiem, konsultāciju uzņēmumiem un apdrošināšanas starpniekiem atšķiras profesija, bet ne šis modelis: daudz stundu tiek tērētas informācijas apkopošanai un pārkārtošanai, kas jau kaut kur pastāv, un mazāka daļa — spriedumam, kas no tā izriet. Tas padara nozari uzņēmīgu pret pārmaiņām, kas jau notiek: valodas darbs ir tieši tāds darba veids, kurā AI sistēmas darbojas labi, ja informācija, ar kuru tās strādā, ir pieejama un uzticama.
Apstākļi, kas noteic rezultātu, nav atrodami profesijā pašā, bet gan tajā, kā ir organizēts birojs. Ja komanda strādā ar fiksētiem veidnēm un lietu struktūru, ko visi lieto vienādi, tad lielu daļu darba var padarīt paredzamu. Ja komanda strādā individuāli pēc klienta vai lietas, ar atšķirībām, kas atrodas tikai lietas vadītāja galvā, šo darbu ir grūtāk nodot tālāk, neatkarīgi no tā, cik ambiciozs ir mērķis.
Vienas un tās pašas nozares birojos jau tagad ir vērojamas atšķirības. Vienā birojā sistēma sagatavo pirmo padoma projektu, un darbinieks to izvērtē un ar pamatojumu apstiprina vai sūta atpakaļ. Citā birojā tieši tas pats darbs joprojām tiek veikts pilnībā manuāli — nevis nevēlēšanās dēļ, bet tāpēc, ka lietas nav tādā formā, ko sistēma var nolasīt, vai tāpēc, ka neviens nav noteicis, kad padoma projekts ir pietiekami labs, lai to virzītu tālāk.
Cauri katram birojam iet trīs darba kategorijas. Daļu darba sistēma var pārņemt pilnībā pati: dokumentu apkopošana, standarta formu aizpildīšana, atšķirību konstatēšana skaitļos. Daļu var veikt daļēji, ar darbinieku, kas izvērtē rezultātu un ar pamatojumu apstiprina vai noraida. Un daļa paliek cilvēka darbs: saruna ar klientu par sarežģītu situāciju, apsvērums, ko nevar ietvert noteikumos, atbildība, kas saistīta ar vārdu un parakstu. Kura uzdevums iekrīt kurā kategorijā, atšķiras pa birojiem un procesiem, un tieši tāpēc ambīcija "mēs izmantojam AI mūsu konsultāciju procesā" bez papildu paskaidrojuma pasaka pavisam maz.
Teikums "AI paātrinās mūsu lietu darbu" izklausās viennozīmīgs, tomēr valdes telpā to reti dzird viennozīmīgi. Viens partneris domā par sistēmu, kas piegādā teksta projektus, kuri pēc tam pilnībā tiek pārrakstīti. Cits domā par procesu, kurā sistēma darbojas gandrīz pilnīgi autonomi un tiek iesniegta izskatīšanai tikai šaubu gadījumā. Abi skaidrojumi ir saprātīga interpretācija vienai un tai pašai ambīcijai, un atšķirība starp tiem nosaka, cik daudz kapacitātes tiek atbrīvots, kuras lomas faktiski mainās un kādas lēmumu tiesības tam pievienojas. Tas, kā precīzi šī atšķirība rodas un kāpēc tā tik bieži paliek nepamanīta, ir aprakstīts lapā par to, kāpēc cilvēki ar tiem pašiem vārdiem domā dažādas lietas.
Šī neskaidrība skar arī jautājumu par to, kā organizācija pati ir strukturēta: kura nodaļa turpmāk veiks šo darbu, kurš līmenis to vadīs un kur tiek pieņemts kurš lēmums. Kas vēlas par to iegūt skaidru priekšstatu, pirms ambīcija tiek nostiprināta, atradīs skaidrojumu bez nozares žargona lapā par mērķa darbības modeli vienkāršos vārdos.
Ambīcija, kas pieņem AI veiktu darbu, no organizācijas pieprasa citas lietas nekā tā pati ambīcija bez AI. Biznesa pakalpojumu jomā tas nozīmē, cita starpā: vai lietas un veidnes ir tādā formā, ko sistēma var nolasīt, vai ir noteikts brīdis, kurā darbinieks izvērtē AI rezultātu un ar pamatojumu apstiprina vai noraida to, un vai ir skaidrs, kurš paliek atbildīgs, kad galīgais padoms tiek nosūtīts. Šajos punktos bieži izrādās, ka ambīcija virzās uz priekšu straujāk nekā organizācija: vadība runā par konsultāciju procesa automatizāciju, kamēr pamatā esošās lietas joprojām nav pietiekami strukturētas, lai sistēma varētu tās nolasīt. Tas nav vēlēšanās jautājums, bet gatavības jautājums, un šo gatavību var pārbaudīt katrā dimensijā atsevišķi.
Citās nozarēs pastāv līdzīgs modelis ar savām īpatnībām: izglītībā ir aktuālas citas ambīcijas nekā šeit, kā aprakstīts lapā par AI ambīcijām izglītībā, un arī mazumtirdzniecībā darbs pārceļas pēc citas veida līnijām, izklāstīts lapā par AI ambīcijām mazumtirdzniecībā. Pamatā esošais mehānisms — kuru darbu var nodot un kurš paliek cilvēka darbs — ir vienāds katrā nozarē, atšķiras vienīgi tā konkrētais pielietojums.
Šī lapa aprakstīta, kāds darbs var pārcelties, ne to, ko birojam vajadzētu darīt ar savu personālu, ja tas notiek. Lēmumiem, kas skar darba attiecības, ir spēkā savas juridiskās prasības, neatkarīgi no tā, kuru uzdevumu sistēma spēj vai nespēj pārņemt.
Uz jautājumu, kāds darbs šajā konkrētajā birojā faktiski ir nododams AI, nevar atbildēt ar vispārēju priekšstatu par nozari. FTE TO AI darba skenēšana atbild uz šo jautājumu katram uzdevumam atsevišķi, ar rezultātu, kas norāda, kāda darba daļa tiek veikta autonomi, uzraudzībā vai joprojām cilvēku spēkiem. Kas vispirms vēlas zināt, kur pati organizācija ir tikusi tālāk un kur mazāk tālu, var izmantot bezmaksas gatavības pārbaudi: astoņi īsi jautājumi, viens katrai dimensijai, ar priekšstatu par to, kur gatavība jau ir sasniegta un kur vēl jāsper solis. Pilnīgais ambīciju tests, ar četriem slāņiem no vīzijas līdz mērķa stāvoklim un pārnesumu uz lomām un lēmumu tiesībām, ir izstrādes procesā.
Vertel wat u wilt bereiken, dan kijken we samen wat daarvoor moet staan.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.