Vadības komanda formulē ambīciju: izaugsme, rentabilitāte, ātrāk pie klienta. Visi māj ar galvu piekrītoši. Taču tas, kurš šo ambīciju lasa kā "mēs paveicam vairāk ar mazāk cilvēku", domā ko citu nekā tas, kurš lasa "mēs ļaujam AI veikt lielāko daļu rutīnas darba un paturam cilvēkus darbam, kas prasa spriedumu". Abi lasījumi atbilst vienam un tam pašam teikumam vienā un tajā pašā stratēģijas lapā. Atšķirība kļūst redzama tikai brīdī, kad kādam jāpieņem lēmums: kurš saņem mandātu pār AI sistēmu, kurš paraksta rezultātu, ko sagatavojis modelis, un kurš ir atbildīgs, ja tas noiet greizi.
Stratēģija un pārvaldība tāpēc nav atsevišķa dimensija blakus pārējām. Tas ir slānis, kurā ambīcija tiek pārvērsta par to, kam drīkst notikt, kas to dara, un ar kādu uzraudzību. Bez šī pārvēršanas ambīcija paliek teikums uz papīra.
AI jau šodien pārņem darbu, pa daļām, ne visur vienlīdz ātri. Tas notiek trīs formās, kas caurvij katru organizācijas slāni:
1. AI veic uzdevumu pilnībā. 2. AI veic uzdevumu daļēji, ar cilvēku, kas apstiprina vai noraida, ar pamatojumu. 3. Uzdevums paliek cilvēka darbs, jo to prasa spriedums, atbildība vai konteksts.
Procesiem un darbībai tas nozīmē citu darba sadalījumu. Pārvaldībai tas nozīmē ko citu: kam ir lēmumtiesības, kad uzdevums pāriet no 1. formas uz 2. formu, un kurš pamana, ja uzdevums, kas tika uzskatīts par "cilvēka darbu", tāds vairs nav. Daudzās vadības komandās šīs lēmumtiesības nav nekur nostiprinātas. Ir ambīcija, ir tehnoloģiju darba kārtība, bet nav atbildes uz jautājumu, kurš drīkst teikt, ka komanda turpmāk strādās ar AI atbalstu, nevis bez tā.
Uzņēmumi, kuros tas jau darbojas, ir izrakstījuši ambīciju slāņos: vīzija, stāvoklis, kurā šī vīzija kļūst konkrēta (vision state), mērķis un stāvoklis, kurā šis mērķis kļūst konkrēts (target state). Katrā slānī ir noteikts, ko AI darbs tam nozīmē un kurš par to lemj. Tāpēc vidējā līmeņa vadītājs var atbildēt uz jautājumu, piemēram, "vai šī komanda drīkst izmantot AI rīku sākotnējiem novērtējumiem", nevis nododot šo jautājumu atpakaļ vadības komandai.
Uzņēmumiem, kuros tas vēl nedarbojas, bieži gan ir stratēģija, gan AI iniciatīva, taču nav saiknes starp abiem. Stratēģija runā par izaugsmi un efektivitāti vispārīgos vārdos; AI iniciatīva norit IT nodaļā vai atsevišķā komandā. Neviens nav noteicis, kāda spēja organizācijai nepieciešama, lai šos divus savienotu: kurš pārbauda, vai AI rezultāts ir pietiekami labs, kurš ir riska īpašnieks, ja tas tā nav, un kurš lēmums par to jāpieņem vadības līmenī un kurš nē.
Šī atšķirība nav ambīcijas līmenī. Tā ir gatavībā: vai organizācija jau ir sakārtojusi lēmumtiesības, lomu sadalījumu un pārbaudes brīžus, vai arī tas vēl jāizdara, pirms darbs faktiski var pāriet citās rokās.
Manāmā atšķirība slēpjas nevis stratēģijas prezentācijā, bet gan brīdī pēc tās. Vadības komanda, kas šo pārvēršanu ir veikusi, var atbildēt uz jautājumu par AI izmantošanu komandā esošā mandāta ietvaros. Vadības komanda, kas to nav veikusi, atstāj šo jautājumu neatbildētu vai lemj ad hoc, pēc kā nākamais līdzīgais jautājums atkal nonāk apspriešanā no jauna. Tas nemaksā naudu, ko redzat rēķinā, tas maksā atbrīvotu kapacitāti, kas nekļūst atbrīvota, jo neviens nedrīkstēja izlemt, ka darbs tiks organizēts citādi.
Darbs aiz šīs dimensijas tātad nav AI politikas rakstīšanā. Tas ir četros slāņos, kas savstarpēji saskan: vīzija, kas norāda, kāpēc AI darbs ir svarīgs ambīcijai, vision state, kas apraksta, kā tas satura ziņā izskatās, mērķis, kas to konkretizē kapacitātē un rezultātā, un target state, kas nosaka, kādas lomas un lēmumtiesības tam nepieciešamas. Astoņas dimensijas un piecas confidence gates pārbauda, vai šie slāņi patiešām savienojas vai tikai pastāv līdzās.
Ja tēma virzās uz personāla sekām, tad spēkā ir: tam pastāv atsevišķas juridiskas prasības, neatkarīgi no šī novērtējuma.
Stratēģija un pārvaldība nepastāv nošķirti no pārējā. Vai lēmumtiesības darbojas, ir atkarīgs no tā, kā procesi ir iekārtoti, lai faktiski apstrādātu AI rezultātus, no tā, vai tehnoloģija un kapacitāte ir pieejama, lai šos lēmumus īstenotu, un no tā, vai sniegumu mērīšana parāda, vai pāreja sniedz gaidīto rezultātu. Arī jautājums, kā vadības komanda iemācās lietot vienus un tos pašus vārdus vienai un tai pašai ambīcijai, pieder šeit tieši tāpat kā jautājums, kāpēc stratēģija dažkārt paliek dokuments, nevis kļūst par lēmumu ietvaru.
Uz pamatā esošo jautājumu — kuru darbu šajā uzņēmumā AI patiešām var pārņemt — atbild uz katru uzdevumu FTE TO AI darba skenēšana.
Bezmaksas gatavības pārbaude sastāv no astoņiem īsiem jautājumiem, pa vienam katrai dimensijai, un sniedz priekšstatu par to, kur jūsu organizācija ir vistālāk un kur vēl jāstrādā. Pilnīgā ambīcijas pārbaude ar četriem slāņiem un piecām confidence gates vēl top.
Vertel wat u wilt bereiken, dan kijken we samen wat daarvoor moet staan.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.