Viesmīlība ir darbs, kas koncentrējas ap kulminācijas brīžiem: pulksten septiņu vakariņām, sestdienas vakaru, nedēļas nogali ar pilnu rezervāciju un pasākumu grafiku. Daudz stundu tiek veltīts kontaktam ar viesiem, ēdiena gatavošanai, apkalpošanai konkrētajā brīdī un organizācijai ap to — iepirkumiem, plānošanai, darba grafikiem, krājumiem. Tas padara nozari jutīgu pret divām lietām, kurām, šķiet, ir maz kopīga, taču abas nosaka, ko AI šeit spēj darīt: pieprasījuma neparedzamību un to, cik lielā mērā viesu pieredze balstās uz cilvēku, kas reaģē uz citu cilvēku.
Šī kombinācija nosaka rezultātu. Darbs, kas ir paredzams un nav tieši saistīts ar tiešu kontaktu ar viesi — grafiku koncepti, iepirkumu priekšlikumi, krājumu signāli, personāla nodrošinājuma plānošana, balstoties uz gaidāmo noslogojumu — ir piemērots pārņemšanai ar AI. Darbs, kas balstās uz pašu mirkli, uz improvizāciju pie galda vai uz sarežģītas situācijas ar viesi novērtēšanu, paliek cilvēku darbs vai vismaz prasa pastāvīgu cilvēka uzraudzību.
Daļā viesmīlības nozares pārbīde jau notiek. Rezervāciju sistēmas, kas pašas piedāvā, kā vislabāk plānot vakaru. Iepirkumu priekšlikumi, kas seko līdzi patēriņam un bojāšanās procesam. Grafiku koncepti, kas ņem vērā gaidāmo noslogojumu, kas jau ir pavisam cits uzdevums nekā paša grafika apstiprināšana vai pielāgošana atkarībā no tā, kurš tajā nedēļā ir slims. Šis pēdējais — apstiprināšana, korekcija, balstoties uz kaut ko, ko sistēma nevarēja zināt — ir otra kategorija: AI izsaka priekšlikumu, cilvēks to apstiprina vai noraida un pasaka, kāpēc.
Trešā kategorija, pats kontakts ar viesi, mainās vismazāk. Viesis, kuram ir sūdzība par apkalpošanu, komanda, kurai jāimprovizē, ja virtuve atpaliek, sommeljē, kas nojauš, kas piestāv konkrētai kompānijai — tas paliek cilvēku ziņā, ne tāpēc, ka AI to nevarētu mēģināt, bet tāpēc, ka kontakta vērtība lielā mērā slēpjas tieši cilvēciskajā aspektā.
Kāpēc vienā uzņēmumā tas notiek ātrāk nekā citā? Bieži vien atšķirība nav tehnoloģijā, bet gan jautājumā, vai kāds organizācijā ir lēmuma īpašnieks. Ķēde ar centralizētu iepirkumu funkciju var salīdzinoši ātri ieviest AI iepirkumu priekšlikumu, jo jau ir viena vieta, kurai šis process pieder un kurai ir pilnvaras to pielāgot. Neatkarīgs uzņēmums, kur īpašnieks pats iepērk, plāno un apkalpo, nemaz nezina šo nošķīrumu starp to, kurš izvērtē priekšlikumu, un to, kurš veic darbu — un tāpēc tur AI biežāk paliek ideja, nevis prakse.
Viesmīlības nozares vadītāji formulē ambīcijas, kas pašas par sevi izklausās loģiskas: mazāk laika plānošanai, vairāk uzmanības viesim, ātrāka reakcija uz pieprasījumu. Problēma rodas tikai tad, kad šī ambīcija tiek tulkota par vienu līmeni zemāk. Ko nozīmē “mazāk laika plānošanai” maiņas vadītājam, kurš pašlaik pats sastāda grafiku? Kurš turpmāk izvērtēs sistēmas priekšlikumu, un vai šai personai ir tam pilnvaras un laiks? Ja šī tulkošana nenotiek, ambīcija paliek teikums stratēģijas dokumentā, kamēr darba vietā saglabājas cits priekšstats par to, kas mainīsies.
Šis modelis nav unikāls viesmīlības nozarei. Citas nozares ar spēcīgiem noslogojuma kulminācijas brīžiem un lielu operatīvā darba apjomu saskaras ar līdzīgiem jautājumiem, kā redzams AI ambīcijās atpūtas nozarē, kur sezonas kulminācijas un kontakts ar viesiem spēlē tikpat lielu lomu. Arī ārpus viesmīlības nozares plaisa starp ambīciju un darba vietu ir atkārtots temats, piemēram, kā iesaistīt darba vietu stratēģijā, lai process neieildzinātos bezgalīgi. Un tie, kas pamana, ka vīzijas teikums “vairāk laika viesim” katram nozīmē kaut ko citu, iespējams, atpazīs sevi jautājumā kā padarīt neskaidru vīziju konkrētu.
Ambīcija bez AI gaidām no organizācijas prasa citas lietas nekā ambīcija, kurā AI jau tiek pieņemta. Ķēdei, kas sagaida, ka grafiku priekšlikumi drīzumā nāks no sistēmas, vispirms jānokārto, kurš šo priekšlikumu izvērtē, pamatojoties uz kādu informāciju un ar kādām pilnvarām atkāpties no tā. Tas nav tehnisks jautājums, bet gan jautājums par lēmumtiesībām: kurš drīkst koriģēt AI priekšlikumu un vai šī persona tam ir sagatavota.
Tur tas parasti vispirms iestrēgst. Ne tehnoloģijā, bet jautājumā, vai loma, kurai jāveic uzraudzība, jau pastāv vai ir sagatavota šim uzdevumam. Maiņas vadītājs, kuram nekad nav lūgts izvērtēt AI priekšlikumu, pats no sevis nezina, uz ko jāpievērš uzmanība vai kad jāsaka “nē”.
Uz jautājumu, kāds darbs konkrētā viesmīlības uzņēmumā patiešām ir nododams AI, kāds darbs prasa uzraudzību un kāds darbs paliek cilvēku ziņā, nevar atbildēt vispārīgi — tas atšķiras atkarībā no ķēdes, uzņēmuma, komandas. Uz šo jautājumu, sadalot pa uzdevumiem, atbild FTE TO AI darba skenēšana.
Attiecībā uz personāla lēmumiem, kas varētu izrietēt no šīs pārbīdes, jāsaka, ka tiem pastāv savas juridiskas prasības; tas nav temats, par kuru šī lapa sniedz izteikumus.
Tie, kas vēlas uzzināt, kur pašlaik atrodas viņu organizācija, var sākt ar bezmaksas gatavības pārbaudi: astoņi īsi jautājumi, viens par katru dimensiju, kā rezultātā rodas priekšstats par to, kur organizācija ir tikusi vistālāk un kur vēl vismazāk. Pilnīgs ambīciju tests ar visiem četriem slāņiem, no vīzijas līdz mērķa stāvoklim, un tulkojums lomās un lēmumtiesībās, pašlaik tiek izstrādāts.
Vertel wat u wilt bereiken, dan kijken we samen wat daarvoor moet staan.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.