Būvuzņēmums sastāv no darba, kuru grūti apkopot vienā procesā. Kalkulācija, darba sagatavošana, plānošana, iepirkums, izpilde būvlaukumā, uzraudzība, revīzija un nodošana ekspluatācijā savijas un ir atkarīgi no rasējuma, kas vēl var mainīties, piegādātāja, kas piegādā vēlāk, vai laikapstākļiem, kas sagroza plānojumu. Daudz stundu tiek tērēts šo daļu saskaņošanai savā starpā: kalkulācija, kas atbilst darbu apjomam, plānojums, kas atbilst materiālu piegādei, izpilde, kas atbilst tam, kas patiešām atrodas zemē vai konstrukcijā. Tas padara būvniecību par nozari, kurā ambīcijas ātri nonāk uz papīra, bet lēnāk iesakņojas ikdienas darbā, jo pats darbs ir sadrumstalots pa lomām, atrašanās vietām un brīžiem.
AI daļā šī darba jau pārņem uzdevumus, nevis kā nākotnes ainu, bet gan kā kaut ko, kas dažos uzņēmumos notiek jau šodien, bet citos vēl ne. Kalkulācija, kas lielā mērā izveidojas automātiski, pamatojoties uz iepriekšējiem projektiem, plānojums, kas pārrēķinās pats, mainoties piegādes laikam, vides atļauja, kas tiek iepriekš pārbaudīta uz pilnīgumu: tie ir uzdevumi, kur programmatūra var veikt lielāko daļu darba. Citi uzdevumi, piemēram, novirzes izvērtēšana būvlaukumā vai riska novērtēšana sarežģītas augsnes gadījumā, daļēji paliek cilvēku darbs, kur AI sniedz sākotnēju novērtējumu un projekta vadītājs to apstiprina vai noraida, norādot iemeslu. Vēl cits darbs, piemēram, sarunas ar apakšuzņēmēju vai komandas vadīšana būvlaukumā, paliek cilvēku darbs bez tā, ka AI tuvākajā laikā tajā iesaistītos.
Atšķirība starp uzņēmumiem, kuri to jau organizē šādi, un uzņēmumiem, kuri to vēl nedara, reti slēpjas tehnoloģijas pieejamībā. Tā slēpjas jautājumā, vai pamatā esošie dati ir sakārtoti: kalkulācijas sistēmai, kas mācās no iepriekšējiem projektiem, ir nepieciešami konsekventi projekta dati, un tie būvniecībā paši par sevi neveidojas, jo katrs projekts tiek fiksēts atšķirīgi. Tā slēpjas arī jautājumā, vai lomas un lēmumu tiesības ir izveidotas atbilstoši jaunajam darbam: kas izvērtē AI ieteikto plānojumu un pēc kāda kritērija šī persona drīkst no tā atkāpties. Bez šīs atbildes ambīcija paliek tikai ideja.
Vadības komanda, kas runā par "AI kalkulācijā", ar to ne vienmēr domā vienu un to pašu. Viena ambīcija paredz, ka AI izstrādā konceptuālu kalkulāciju, ko kalkulators vēl pārbauda; cita paredz, ka AI patstāvīgi izsniedz kalkulācijas, kuras aplūko tikai novirzes gadījumā. Tie ir divi dažādi gatavības līmeņi, ar atšķirīgām prasībām attiecībā uz datu kvalitāti, kalkulatora uzticēšanos sistēmai un veidu, kā ir sadalīta atbildība. Kas šo atšķirību neprecizē, to atklāj tikai tad, kad projekts jau ir sācies un kalkulācija nesakrīt.
Šeit noder ambīciju pārbaude: ambīcijas tiek fiksētas četros slāņos, no plašā redzējuma līdz konkrētam mērķim, un pārbaudītas uz gatavību astoņās dimensijās, ar piecām pārliecības kontrolvārtiem (confidence gates), kas parāda, kur ambīcija balstās uz stingra pamata un kur nē. Šī pārbaude tiek pārtulkota atpakaļ uz spējām (capabilities): kurām lomām jāprot kaut kas jauns un kurš saņem kādas lēmumu tiesības mainītajā procesā. Tas nav personāla ieteikums un nav pamatojums lēmumam par darba vietām; tam ir savas juridiskās prasības. Runa ir par jautājumu, kas organizācijai jāprot, pirms darbs faktiski var tikt pārvietots, un kur šobrīd izrādās, ka tā to vēl neprot.
Būvniecība šo modeli dala ar citām nozarēm, kurās darbs ir sadrumstalots pa atrašanās vietām un lomām: instalāciju nozarē pastāv līdzīgi jautājumi par plānošanu un bojājumu diagnostiku, vairumtirdzniecība cīnās ar līdzīgām datu prasībām krājumu un iepirkuma jomā, un ražošanas nozare saskaras ar līdzīgām robežām kvalitātes kontrolē un procesu plānošanā. Vienmēr jautājums nav par to, vai AI kaut ko var pārņemt, bet gan par to, vai apkārtējā organizācija ir izveidota tā, lai šī pārņemšana arī noturētos. Vadības komandai tas bieži vien vispirms ir saruna par valodu: kā panākt, lai vadība ir vienoti, ja katrs "AI plānošanā" saprot savādāk, un kā novērst, ka stratēģija paliek tikai dokuments, ja ambīcija gan ir noteikta, bet nekur nav pārvērsta par to, ko kalkulators, plānotājs vai izpildītājs rīt darīs savādāk.
Uz pamatjautājumu — kuru darbu šajā uzņēmumā AI patiešām var pārņemt — atbild FTE TO AI darba skenēšana (werkscan) pa uzdevumiem, atsevišķi no plašākas ambīciju pārbaudes.
Vadības komandai, kas vēlas uzzināt, kur atrodas pašu ambīcijas attiecībā uz AI būvniecībā, nav jāsāk ar izstrādātu plānu. Bezmaksas gatavības pārbaude sastāv no astoņiem īsiem jautājumiem, pa vienam katrai dimensijai, un sniedz priekšstatu par to, kur organizācija ir vistālāk un kur vēl vismazāk. Pilnā ambīciju pārbaude, ar četriem slāņiem un piecām pārliecības kontrolvārtiem, tiek izstrādāta.
Vertel wat u wilt bereiken, dan kijken we samen wat daarvoor moet staan.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.