Valde vēlas skaitli. Septiņdesmit procenti gatavi, vai četrdesmit, vai deviņdesmit. Skaitlis salīdzina, sarindo, pamato lēmumu stundu ilgā sanāksmē. Problēma ir tā, ka gatavība AI darbam šādā veidā nepastāv. Gatavība nav organizācijas īpašība tāpat kā apgrozījums vai darbinieku skaits ir īpašība. Tā ir atbilde uz virkni jautājumu, kas katrai dimensijai izpaužas atšķirīgi, un šī atbilde savukārt atšķiras atkarībā no ambīcijas.
Iemesls slēpjas tajā, kas faktiski notiek, kad AI pārņem darbu. Tas nenotiek uzreiz un ne visur vienlīdz. Dažus uzdevumus AI var izpildīt pašpietiekami. Citus uzdevumus AI var sagatavot, pēc kā cilvēks apstiprina vai neapstiprina, norādot iemeslu. Vēl citi uzdevumi paliek cilvēka darbs, ne tāpēc, ka AI to nevar, bet tāpēc, ka organizācija tam nav radījusi nosacījumus. Šīs trīs kategorijas iet cauri katrai nodaļai, katram procesam un katrai ambīcijai. Skaitlis, kas šo dažādību apkopo vienā procentuālā vērtībā, tieši noslēpj to informāciju, kas valdei ir nepieciešama: kur ir atšķirība un kāpēc.
Pieņemsim, ka tiek uzrādīts gatavības rādītājs septiņdesmit procenti. Ko tas nozīmē? Septiņdesmit procenti procesu ir gatavi? Septiņdesmit procenti darbinieku ir apmācīti? Septiņdesmit procenti datu ir izmantojami? Rādītājs bez pamatojoša jautājuma liek lasītājam minēt, un mīklas minēšana parasti notiek ambīcijas labā, nevis patiesības labā. Valde, kas vēlas ambīciju, augstu skaitli labprāt lasa kā apstiprinājumu. Skaitlis rosina uz šādu lasījumu, pat ja pamatojums to neatbalsta.
Astoņas dimensijas, kas kopā nosaka gatavību — no datiem un sistēmām līdz lēmumu tiesībām un juridiskajiem ietvariem — nesaistās vienādi ar katru ambīciju. Ambīcija, kas prasa ātrāku klientu kontaktu, lielā mērā balstās uz citām dimensijām nekā ambīcija, kas prasa automatizētu pārskatu sagatavošanu. Viens gatavības rādītājs šīs atšķirības vidēji izlīdzina. Atbilde uz jautājumu "vai esam gatavi" tāpēc gandrīz vienmēr ir: tas ir atkarīgs no tā, kuru darba daļu jūs domājat un kuru ambīcijas slāni jūs pārbaudāt.
Vienā uzņēmumā jautājums, vai AI var pārņemt uzdevumu, jau sen ir atbildēts: pārraudzība ir izveidota, lēmumu tiesības ir noteiktas, kāds zina, kas apstiprina rezultātu un uz kāda pamata. Citā uzņēmumā tas pats uzdevums pilnībā paliek cilvēka rokās, ne tāpēc, ka uzdevums to pieprasa, bet tāpēc, ka nekas nav noteikts par to, kurš var noraidīt rezultātu, ja AI pieļauj kļūdu. Atšķirība reti ir tehnoloģijā. Tā ir jautājumā, vai organizācija iepriekš ir noteikusi, kam jāatbilst, pirms darbs pāriet: kuri dati ir pietiekami pilnīgi, kāda loma nes atbildību par kontroli, kāds mandāts ir nepieciešams, lai rezultātu atstātu spēkā.
Šie jautājumi ir tieši tas, kāpēc ambīcijas pārbaude sastāv no četriem slāņiem — vīzija, vision state, mērķis, target state — un kāpēc katrs slānis atsevišķi tiek salīdzināts ar astoņām dimensijām. Vīzija, kas nosaka, ka AI pārņem lielāko daļu no pārskatu sagatavošanas, no organizācijas prasa kaut ko citu nekā mērķis, kas to vēlas operacionalizēt gada laikā. Jautājumi par katru slāni un dimensiju nedod rādītāju, bet gan karti: kur organizācija jau ir tikusi tālu, un kur ne.
Arī šajā kartē ne katra atbilde ir vienlīdz droša. Confidence gate iezīmē, kur pamatojums ir stingrs un kur tas balstās uz pieņēmumiem. Dimensija var izlikties "gatava" tāpēc, ka nekas kritiski nav uzdevis jautājumu, ne tāpēc, ka atbilde iztur pārbaudi. Piecas šādas kontrolvārtis (gates) iet cauri visai pārbaudei, tieši lai novērstu, ka šķietama drošība tiktu uzskatīta par patiesu. Kur kontrolvārti uzrāda zemu vērtējumu, tas nenozīmē, ka ambīcija nav sasniedzama. Tas nozīmē, ka rezultāts šajā punktā neko neizsaka, kamēr nav paveikta labāka izpēte.
Tas ir neveikli valdes telpā, kas vēlas atbildi, bet tā ir visgodīgākā apraksts par to, ko pārbaude šobrīd var sniegt. Rezultāts, kas visur uzrāda piecas zvaigznes, ir aizdomīgāks nekā rezultāts, kas trīs dimensijās saka: nezināms, nepieciešama papildu izpēte.
Astoņas dimensijas un piecas kontrolvārtis nav mērķis pats par sevi. Tās atkal pārtulkojas kapacitātēs: ko lomai jāspēj, kurš pieņem lēmumu, kurš apstiprina vai noraida. Tur arī praksē daudzas ambīcijas iestrēgst — ne tehnoloģijā, bet jautājumā kā novērst, lai AI projekts paliktu IT nodaļā tā vietā, lai nonāktu pie lomām, kas darbu faktiski izpilda. Arī tehniski iespējama ambīcija var iestrēgt jautājumā, kam nav nekāda sakara ar tehnoloģiju, piemēram, ko darīt, ja ambīcija ir iespējama, bet atbilstība (compliance) to nepieļauj. Un ne katrai ambīcijai vieta ir pirmajā gadā: dažreiz atbilde uz gatavības jautājumiem ir, ka labāk ir apsvērt, kuru ambīciju labāk atlikt uz gadu, nevis to, kas jāpaveic šajā ceturksnī.
Pamatjautājums — kuru darbu šajā uzņēmumā AI patiešām var pārņemt, uzdevumu pēc uzdevuma — tiek atbildēts ar FTE TO AI darba skenēšanu (werkscan), atsevišķi no pašas ambīcijas pārbaudes.
Gatavības rādītāja piešķiršana tāpēc nav galvenais. Galvenais ir zināt jautājumus un zināt, kur atbilde vēl balstās uz pieņēmumu. Kas vēlas redzēt, kur pašu organizācija ir vistālāk un kur vismazāk tālu, var izmantot bezmaksas gatavības pārbaudi: astoņi īsi jautājumi, viens par katru dimensiju, ar priekšstatu, kur ambīcijai jau ir atbalsts un kur nav. Pilnīgā ambīcijas pārbaude, ar četriem slāņiem un piecām confidence gates, ir izstrādes procesā.
Vertel wat u wilt bereiken, dan kijken we samen wat daarvoor moet staan.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.